Definify.com
Definition 2024
emanatus
emanatus
Latin
Participle
ēmānātus m (feminine ēmānāta, neuter ēmānātum); first/second declension
Inflection
First/second declension.
| Number | Singular | Plural | |||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| Case / Gender | Masculine | Feminine | Neuter | Masculine | Feminine | Neuter | |
| nominative | ēmānātus | ēmānāta | ēmānātum | ēmānātī | ēmānātae | ēmānāta | |
| genitive | ēmānātī | ēmānātae | ēmānātī | ēmānātōrum | ēmānātārum | ēmānātōrum | |
| dative | ēmānātō | ēmānātō | ēmānātīs | ||||
| accusative | ēmānātum | ēmānātam | ēmānātum | ēmānātōs | ēmānātās | ēmānāta | |
| ablative | ēmānātō | ēmānātā | ēmānātō | ēmānātīs | |||
| vocative | ēmānāte | ēmānāta | ēmānātum | ēmānātī | ēmānātae | ēmānāta | |