Definify.com
Definition 2024
elatior
elatior
Latin
Adjective
ēlātior (comparative of ēlātus)
Inflection
Third declension, comparative variant
| Number | Singular | Plural | |||
|---|---|---|---|---|---|
| Case / Gender | Masc./Fem. | Neuter | Masc./Fem. | Neuter | |
| nominative | ēlātior | ēlātius | ēlātiōrēs | ēlātiōra | |
| genitive | ēlātiōris | ēlātiōrum | |||
| dative | ēlātiōrī | ēlātiōribus | |||
| accusative | ēlātiōrem | ēlātius | ēlātiōrēs | ēlātiōra | |
| ablative | ēlātiōre | ēlātiōribus | |||
| vocative | ēlātior | ēlātius | ēlātiōrēs | ēlātiōra | |
References
- Félix Gaffiot (1934), “elatior”, in Dictionnaire Illustré Latin-Français, Paris: Hachette.
- Meissner, Carl; Auden, Henry William (1894) Latin Phrase-Book, London: Macmillan and Co.
- to give oneself airs: elatius se gerere
- to give oneself airs: elatius se gerere