Definify.com
Definition 2024
elaboraturus
elaboraturus
Latin
Participle
ēlabōrātūrus m (feminine ēlabōrātūra, neuter ēlabōrātūrum); first/second declension
Inflection
First/second declension.
| Number | Singular | Plural | |||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| Case / Gender | Masculine | Feminine | Neuter | Masculine | Feminine | Neuter | |
| nominative | ēlabōrātūrus | ēlabōrātūra | ēlabōrātūrum | ēlabōrātūrī | ēlabōrātūrae | ēlabōrātūra | |
| genitive | ēlabōrātūrī | ēlabōrātūrae | ēlabōrātūrī | ēlabōrātūrōrum | ēlabōrātūrārum | ēlabōrātūrōrum | |
| dative | ēlabōrātūrō | ēlabōrātūrō | ēlabōrātūrīs | ||||
| accusative | ēlabōrātūrum | ēlabōrātūram | ēlabōrātūrum | ēlabōrātūrōs | ēlabōrātūrās | ēlabōrātūra | |
| ablative | ēlabōrātūrō | ēlabōrātūrā | ēlabōrātūrō | ēlabōrātūrīs | |||
| vocative | ēlabōrātūre | ēlabōrātūra | ēlabōrātūrum | ēlabōrātūrī | ēlabōrātūrae | ēlabōrātūra | |