Definify.com
Definition 2024
edictus
edictus
Latin
Participle
ēdictus m (feminine ēdicta, neuter ēdictum); first/second declension
Inflection
First/second declension.
| Number | Singular | Plural | |||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| Case / Gender | Masculine | Feminine | Neuter | Masculine | Feminine | Neuter | |
| nominative | ēdictus | ēdicta | ēdictum | ēdictī | ēdictae | ēdicta | |
| genitive | ēdictī | ēdictae | ēdictī | ēdictōrum | ēdictārum | ēdictōrum | |
| dative | ēdictō | ēdictō | ēdictīs | ||||
| accusative | ēdictum | ēdictam | ēdictum | ēdictōs | ēdictās | ēdicta | |
| ablative | ēdictō | ēdictā | ēdictō | ēdictīs | |||
| vocative | ēdicte | ēdicta | ēdictum | ēdictī | ēdictae | ēdicta | |