Definify.com
Definition 2024
duratus
duratus
Latin
Participle
dūrātus m (feminine dūrāta, neuter dūrātum); first/second declension
Inflection
First/second declension.
Number | Singular | Plural | |||||
---|---|---|---|---|---|---|---|
Case / Gender | Masculine | Feminine | Neuter | Masculine | Feminine | Neuter | |
nominative | dūrātus | dūrāta | dūrātum | dūrātī | dūrātae | dūrāta | |
genitive | dūrātī | dūrātae | dūrātī | dūrātōrum | dūrātārum | dūrātōrum | |
dative | dūrātō | dūrātō | dūrātīs | ||||
accusative | dūrātum | dūrātam | dūrātum | dūrātōs | dūrātās | dūrāta | |
ablative | dūrātō | dūrātā | dūrātō | dūrātīs | |||
vocative | dūrāte | dūrāta | dūrātum | dūrātī | dūrātae | dūrāta |
References
- duratus in Charlton T. Lewis (1891) An Elementary Latin Dictionary, New York: Harper & Brothers