Definify.com
Definition 2024
donaturus
donaturus
Latin
Participle
dōnātūrus m (feminine dōnātūra, neuter dōnātūrum); first/second declension
- about to give
Inflection
First/second declension.
| Number | Singular | Plural | |||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| Case / Gender | Masculine | Feminine | Neuter | Masculine | Feminine | Neuter | |
| nominative | dōnātūrus | dōnātūra | dōnātūrum | dōnātūrī | dōnātūrae | dōnātūra | |
| genitive | dōnātūrī | dōnātūrae | dōnātūrī | dōnātūrōrum | dōnātūrārum | dōnātūrōrum | |
| dative | dōnātūrō | dōnātūrō | dōnātūrīs | ||||
| accusative | dōnātūrum | dōnātūram | dōnātūrum | dōnātūrōs | dōnātūrās | dōnātūra | |
| ablative | dōnātūrō | dōnātūrā | dōnātūrō | dōnātūrīs | |||
| vocative | dōnātūre | dōnātūra | dōnātūrum | dōnātūrī | dōnātūrae | dōnātūra | |