Definify.com
Definition 2024
divaricatus
divaricatus
Latin
Participle
dīvāricātus m (feminine dīvāricāta, neuter dīvāricātum); first/second declension
Inflection
First/second declension.
| Number | Singular | Plural | |||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| Case / Gender | Masculine | Feminine | Neuter | Masculine | Feminine | Neuter | |
| nominative | dīvāricātus | dīvāricāta | dīvāricātum | dīvāricātī | dīvāricātae | dīvāricāta | |
| genitive | dīvāricātī | dīvāricātae | dīvāricātī | dīvāricātōrum | dīvāricātārum | dīvāricātōrum | |
| dative | dīvāricātō | dīvāricātō | dīvāricātīs | ||||
| accusative | dīvāricātum | dīvāricātam | dīvāricātum | dīvāricātōs | dīvāricātās | dīvāricāta | |
| ablative | dīvāricātō | dīvāricātā | dīvāricātō | dīvāricātīs | |||
| vocative | dīvāricāte | dīvāricāta | dīvāricātum | dīvāricātī | dīvāricātae | dīvāricāta | |