Definify.com
Definition 2024
divagaturus
divagaturus
Latin
Participle
dīvagātūrus m (feminine dīvagātūra, neuter dīvagātūrum); first/second declension
- about to wander
Inflection
First/second declension.
| Number | Singular | Plural | |||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| Case / Gender | Masculine | Feminine | Neuter | Masculine | Feminine | Neuter | |
| nominative | dīvagātūrus | dīvagātūra | dīvagātūrum | dīvagātūrī | dīvagātūrae | dīvagātūra | |
| genitive | dīvagātūrī | dīvagātūrae | dīvagātūrī | dīvagātūrōrum | dīvagātūrārum | dīvagātūrōrum | |
| dative | dīvagātūrō | dīvagātūrō | dīvagātūrīs | ||||
| accusative | dīvagātūrum | dīvagātūram | dīvagātūrum | dīvagātūrōs | dīvagātūrās | dīvagātūra | |
| ablative | dīvagātūrō | dīvagātūrā | dīvagātūrō | dīvagātūrīs | |||
| vocative | dīvagātūre | dīvagātūra | dīvagātūrum | dīvagātūrī | dīvagātūrae | dīvagātūra | |