Definify.com
Definition 2024
dissecturus
dissecturus
Latin
Participle
dissectūrus m (feminine dissectūra, neuter dissectūrum); first/second declension
- about to dissect
Inflection
First/second declension.
| Number | Singular | Plural | |||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| Case / Gender | Masculine | Feminine | Neuter | Masculine | Feminine | Neuter | |
| nominative | dissectūrus | dissectūra | dissectūrum | dissectūrī | dissectūrae | dissectūra | |
| genitive | dissectūrī | dissectūrae | dissectūrī | dissectūrōrum | dissectūrārum | dissectūrōrum | |
| dative | dissectūrō | dissectūrō | dissectūrīs | ||||
| accusative | dissectūrum | dissectūram | dissectūrum | dissectūrōs | dissectūrās | dissectūra | |
| ablative | dissectūrō | dissectūrā | dissectūrō | dissectūrīs | |||
| vocative | dissectūre | dissectūra | dissectūrum | dissectūrī | dissectūrae | dissectūra | |