Definify.com
Definition 2024
disiectaturus
disiectaturus
Latin
Participle
disiectātūrus m (feminine disiectātūra, neuter disiectātūrum); first/second declension
- This term needs a translation to English. Please help out and add a translation, then remove the text
{{rfdef}}
.
Inflection
First/second declension.
Number | Singular | Plural | |||||
---|---|---|---|---|---|---|---|
Case / Gender | Masculine | Feminine | Neuter | Masculine | Feminine | Neuter | |
nominative | disiectātūrus | disiectātūra | disiectātūrum | disiectātūrī | disiectātūrae | disiectātūra | |
genitive | disiectātūrī | disiectātūrae | disiectātūrī | disiectātūrōrum | disiectātūrārum | disiectātūrōrum | |
dative | disiectātūrō | disiectātūrō | disiectātūrīs | ||||
accusative | disiectātūrum | disiectātūram | disiectātūrum | disiectātūrōs | disiectātūrās | disiectātūra | |
ablative | disiectātūrō | disiectātūrā | disiectātūrō | disiectātūrīs | |||
vocative | disiectātūre | disiectātūra | disiectātūrum | disiectātūrī | disiectātūrae | disiectātūra |