Definify.com
Definition 2024
dijudicatus
dijudicatus
Latin
Participle
dījūdicātus m (feminine dījūdicāta, neuter dījūdicātum); first/second declension
- This term needs a translation to English. Please help out and add a translation, then remove the text
{{rfdef}}.
Inflection
First/second declension.
| Number | Singular | Plural | |||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| Case / Gender | Masculine | Feminine | Neuter | Masculine | Feminine | Neuter | |
| nominative | dījūdicātus | dījūdicāta | dījūdicātum | dījūdicātī | dījūdicātae | dījūdicāta | |
| genitive | dījūdicātī | dījūdicātae | dījūdicātī | dījūdicātōrum | dījūdicātārum | dījūdicātōrum | |
| dative | dījūdicātō | dījūdicātō | dījūdicātīs | ||||
| accusative | dījūdicātum | dījūdicātam | dījūdicātum | dījūdicātōs | dījūdicātās | dījūdicāta | |
| ablative | dījūdicātō | dījūdicātā | dījūdicātō | dījūdicātīs | |||
| vocative | dījūdicāte | dījūdicāta | dījūdicātum | dījūdicātī | dījūdicātae | dījūdicāta | |
References
- DIJUDICATUS in Charles du Fresne du Cange’s Glossarium Mediæ et Infimæ Latinitatis (augmented edition, 1883–1887)