Definify.com

Definition 2024


dignotus

dignotus

Latin

Participle

dīgnotus m (feminine dīgnota, neuter dīgnotum); first/second declension

  1. Alternative form of dīnotus

Inflection

First/second declension.

Number Singular Plural
Case / Gender Masculine Feminine Neuter Masculine Feminine Neuter
nominative dīgnotus dīgnota dīgnotum dīgnotī dīgnotae dīgnota
genitive dīgnotī dīgnotae dīgnotī dīgnotōrum dīgnotārum dīgnotōrum
dative dīgnotō dīgnotō dīgnotīs
accusative dīgnotum dīgnotam dīgnotum dīgnotōs dīgnotās dīgnota
ablative dīgnotō dīgnotā dīgnotō dīgnotīs
vocative dīgnote dīgnota dīgnotum dīgnotī dīgnotae dīgnota