Definify.com
Definition 2024
dievišķīgs
dievišķīgs
Latvian
Adjective
dievišķīgs (def. dievišķīgais, comp. dievišķīgāks, sup. visdievišķīgākais; adv. dievišķīgi)
- divine, godlike (typical or characteristic of god, of a deity)
- filozofi māca, ka sabiedrisko attīstību noteic kāda dievišķīga griba ― (some) philosophers teach that some divine will determines social development
- ej dzejas taku, ir tevī dievišķīgā dzirksts ― go (by) the path of poetry, the divine spark is in you
- (colloquial) divine, fantastic, wonderful, excellent (impressively good, pleasant)
- viņa priekšā grāmata, viņa dievišķīgais Kants ― a book in front of him, his divine Kant
- lūdzu Ķikuļa kungu, lai viņš man pasaka dažus vārdus itāliski... viņš brīnījās par manu vēlēšanos, bet es teicu, ka gribu mazliet praktizēties šajā dievišķīgajā mēlē ― I asked Mr Ķikulis to tell me a few words in Italian... he was surprised by my wish, but I said that I want to practice this divine tongue a little
Declension
indefinite declension (nenoteiktā galotne) of dievišķīgs
masculine (vīriešu dzimte) | feminine (sieviešu dzimte) | ||||||||
---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|
singular (vienskaitlis) |
plural (daudzskaitlis) |
singular (vienskaitlis) |
plural (daudzskaitlis) |
||||||
nominative (nominatīvs) | dievišķīgs | dievišķīgi | dievišķīga | dievišķīgas | |||||
accusative (akuzatīvs) | dievišķīgu | dievišķīgus | dievišķīgu | dievišķīgas | |||||
genitive (ģenitīvs) | dievišķīga | dievišķīgu | dievišķīgas | dievišķīgu | |||||
dative (datīvs) | dievišķīgam | dievišķīgiem | dievišķīgai | dievišķīgām | |||||
instrumental (instrumentālis) | dievišķīgu | dievišķīgiem | dievišķīgu | dievišķīgām | |||||
locative (lokatīvs) | dievišķīgā | dievišķīgos | dievišķīgā | dievišķīgās | |||||
vocative (vokatīvs) | — | — | — | — | |||||