Definify.com
Definition 2025
diditurus
diditurus
Latin
Participle
dīditūrus m (feminine dīditūra, neuter dīditūrum); first/second declension
- about to distribute
Inflection
First/second declension.
| Number | Singular | Plural | |||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| Case / Gender | Masculine | Feminine | Neuter | Masculine | Feminine | Neuter | |
| nominative | dīditūrus | dīditūra | dīditūrum | dīditūrī | dīditūrae | dīditūra | |
| genitive | dīditūrī | dīditūrae | dīditūrī | dīditūrōrum | dīditūrārum | dīditūrōrum | |
| dative | dīditūrō | dīditūrō | dīditūrīs | ||||
| accusative | dīditūrum | dīditūram | dīditūrum | dīditūrōs | dīditūrās | dīditūra | |
| ablative | dīditūrō | dīditūrā | dīditūrō | dīditūrīs | |||
| vocative | dīditūre | dīditūra | dīditūrum | dīditūrī | dīditūrae | dīditūra | |