Definify.com
Definition 2024
devoratus
devoratus
Latin
Participle
dēvorātus m (feminine dēvorāta, neuter dēvorātum); first/second declension
Inflection
First/second declension.
| Number | Singular | Plural | |||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| Case / Gender | Masculine | Feminine | Neuter | Masculine | Feminine | Neuter | |
| nominative | dēvorātus | dēvorāta | dēvorātum | dēvorātī | dēvorātae | dēvorāta | |
| genitive | dēvorātī | dēvorātae | dēvorātī | dēvorātōrum | dēvorātārum | dēvorātōrum | |
| dative | dēvorātō | dēvorātō | dēvorātīs | ||||
| accusative | dēvorātum | dēvorātam | dēvorātum | dēvorātōs | dēvorātās | dēvorāta | |
| ablative | dēvorātō | dēvorātā | dēvorātō | dēvorātīs | |||
| vocative | dēvorāte | dēvorāta | dēvorātum | dēvorātī | dēvorātae | dēvorāta | |