Definify.com
Definition 2024
devocaturus
devocaturus
Latin
Verb
dēvocātūrus esse
- future active infinitive of dēvocō
Participle
dēvocātūrus m (feminine dēvocātūra, neuter dēvocātūrum); first/second declension
- about to call (down)
Inflection
First/second declension.
| Number | Singular | Plural | |||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| Case / Gender | Masculine | Feminine | Neuter | Masculine | Feminine | Neuter | |
| nominative | dēvocātūrus | dēvocātūra | dēvocātūrum | dēvocātūrī | dēvocātūrae | dēvocātūra | |
| genitive | dēvocātūrī | dēvocātūrae | dēvocātūrī | dēvocātūrōrum | dēvocātūrārum | dēvocātūrōrum | |
| dative | dēvocātūrō | dēvocātūrō | dēvocātūrīs | ||||
| accusative | dēvocātūrum | dēvocātūram | dēvocātūrum | dēvocātūrōs | dēvocātūrās | dēvocātūra | |
| ablative | dēvocātūrō | dēvocātūrā | dēvocātūrō | dēvocātūrīs | |||
| vocative | dēvocātūre | dēvocātūra | dēvocātūrum | dēvocātūrī | dēvocātūrae | dēvocātūra | |