Definify.com
Definition 2025
deviatus
deviatus
Latin
Participle
dēviātus m (feminine dēviāta, neuter dēviātum); first/second declension
Inflection
First/second declension.
| Number | Singular | Plural | |||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| Case / Gender | Masculine | Feminine | Neuter | Masculine | Feminine | Neuter | |
| nominative | dēviātus | dēviāta | dēviātum | dēviātī | dēviātae | dēviāta | |
| genitive | dēviātī | dēviātae | dēviātī | dēviātōrum | dēviātārum | dēviātōrum | |
| dative | dēviātō | dēviātō | dēviātīs | ||||
| accusative | dēviātum | dēviātam | dēviātum | dēviātōs | dēviātās | dēviāta | |
| ablative | dēviātō | dēviātā | dēviātō | dēviātīs | |||
| vocative | dēviāte | dēviāta | dēviātum | dēviātī | dēviātae | dēviāta | |