Definify.com
Definition 2024
deversaturus
deversaturus
Latin
Participle
dēversātūrus m (feminine dēversātūra, neuter dēversātūrum); first/second declension
- about to lodge
Inflection
First/second declension.
| Number | Singular | Plural | |||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| Case / Gender | Masculine | Feminine | Neuter | Masculine | Feminine | Neuter | |
| nominative | dēversātūrus | dēversātūra | dēversātūrum | dēversātūrī | dēversātūrae | dēversātūra | |
| genitive | dēversātūrī | dēversātūrae | dēversātūrī | dēversātūrōrum | dēversātūrārum | dēversātūrōrum | |
| dative | dēversātūrō | dēversātūrō | dēversātūrīs | ||||
| accusative | dēversātūrum | dēversātūram | dēversātūrum | dēversātūrōs | dēversātūrās | dēversātūra | |
| ablative | dēversātūrō | dēversātūrā | dēversātūrō | dēversātūrīs | |||
| vocative | dēversātūre | dēversātūra | dēversātūrum | dēversātūrī | dēversātūrae | dēversātūra | |