Definify.com
Definition 2024
detorquens
detorquens
Latin
Participle
dētorquēns m, f, n (genitive dētorquentis); third declension
Inflection
Third declension.
Number | Singular | Plural | |||
---|---|---|---|---|---|
Case / Gender | Masc./Fem. | Neuter | Masc./Fem. | Neuter | |
nominative | dētorquēns | dētorquentēs | dētorquentia | ||
genitive | dētorquentis | dētorquentium | |||
dative | dētorquentī | dētorquentibus | |||
accusative | dētorquentem | dētorquēns | dētorquentēs | dētorquentia | |
ablative | dētorquente, dētorquentī1 | dētorquentibus | |||
vocative | dētorquēns | dētorquentēs | dētorquentia |
1When used purely as an adjective.