Definify.com

Definition 2024

detono

detono

See also: detonó and detonò

Italian

Verb

detono

  1. first-person singular present of detonare

Anagrams

Latin

Etymology

From dē- +‎ tonō.

Pronunciation

  • (Classical) IPA(key): /ˈdeː.to.noː/, [ˈdeː.tɔ.noː]

Verb

dētonō ‎(present infinitive dētonāre, perfect active dētonuī, supine dētonitum); first conjugation

  1. I cease thundering, raging
  2. I thunder down/forth.

Inflection

   Conjugation of detono (first conjugation)
indicative singular plural
first second third first second third
active present dētonō dētonās dētonat dētonāmus dētonātis dētonant
imperfect dētonābam dētonābās dētonābat dētonābāmus dētonābātis dētonābant
future dētonābō dētonābis dētonābit dētonābimus dētonābitis dētonābunt
perfect dētonuī dētonuistī dētonuit dētonuimus dētonuistis dētonuērunt, dētonuēre
pluperfect dētonueram dētonuerās dētonuerat dētonuerāmus dētonuerātis dētonuerant
future perfect dētonuerō dētonueris dētonuerit dētonuerimus dētonueritis dētonuerint
passive present dētonor dētonāris, dētonāre dētonātur dētonāmur dētonāminī dētonantur
imperfect dētonābar dētonābāris, dētonābāre dētonābātur dētonābāmur dētonābāminī dētonābantur
future dētonābor dētonāberis, dētonābere dētonābitur dētonābimur dētonābiminī dētonābuntur
perfect dētonitus + present active indicative of sum
pluperfect dētonitus + imperfect active indicative of sum
future perfect dētonitus + future active indicative of sum
subjunctive singular plural
first second third first second third
active present dētonem dētonēs dētonet dētonēmus dētonētis dētonent
imperfect dētonārem dētonārēs dētonāret dētonārēmus dētonārētis dētonārent
perfect dētonuerim dētonuerīs dētonuerit dētonuerīmus dētonuerītis dētonuerint
pluperfect dētonuissem dētonuissēs dētonuisset dētonuissēmus dētonuissētis dētonuissent
passive present dētoner dētonēris, dētonēre dētonētur dētonēmur dētonēminī dētonentur
imperfect dētonārer dētonārēris, dētonārēre dētonārētur dētonārēmur dētonārēminī dētonārentur
perfect dētonitus + present active subjunctive of sum
pluperfect dētonitus + imperfect active subjunctive of sum
imperative singular plural
first second third first second third
active present — dētonā — — dētonāte —
future — dētonātō dētonātō — dētonātōte dētonantō
passive present — dētonāre — — dētonāminī —
future — dētonātor dētonātor — — dētonantor
non-finite forms active passive
present perfect future present perfect future
infinitives dētonāre dētonuisse dētonitūrus esse dētonārī dētonitus esse dētonitum īrī
participles dētonāns — dētonitūrus — dētonitus dētonandus
verbal nouns gerund supine
nominative genitive dative/ablative accusative accusative ablative
dētonāre dētonandī dētonandō dētonandum dētonitum dētonitū

Descendants

References

Portuguese

Verb

detono

  1. first-person singular present indicative of detonar

Spanish

Verb

detono

  1. First-person singular (yo) present indicative form of detonar.

Similar Results