Definify.com
Definition 2024
destiturus
destiturus
Latin
Participle
dēstitūrus m (feminine dēstitūra, neuter dēstitūrum); first/second declension
- about to desist
Inflection
First/second declension.
| Number | Singular | Plural | |||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| Case / Gender | Masculine | Feminine | Neuter | Masculine | Feminine | Neuter | |
| nominative | dēstitūrus | dēstitūra | dēstitūrum | dēstitūrī | dēstitūrae | dēstitūra | |
| genitive | dēstitūrī | dēstitūrae | dēstitūrī | dēstitūrōrum | dēstitūrārum | dēstitūrōrum | |
| dative | dēstitūrō | dēstitūrō | dēstitūrīs | ||||
| accusative | dēstitūrum | dēstitūram | dēstitūrum | dēstitūrōs | dēstitūrās | dēstitūra | |
| ablative | dēstitūrō | dēstitūrā | dēstitūrō | dēstitūrīs | |||
| vocative | dēstitūre | dēstitūra | dēstitūrum | dēstitūrī | dēstitūrae | dēstitūra | |