Definify.com
Definition 2025
derepturus
derepturus
Latin
Participle
dēreptūrus m (feminine dēreptūra, neuter dēreptūrum); first/second declension
- about to snatch
Inflection
First/second declension.
| Number | Singular | Plural | |||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| Case / Gender | Masculine | Feminine | Neuter | Masculine | Feminine | Neuter | |
| nominative | dēreptūrus | dēreptūra | dēreptūrum | dēreptūrī | dēreptūrae | dēreptūra | |
| genitive | dēreptūrī | dēreptūrae | dēreptūrī | dēreptūrōrum | dēreptūrārum | dēreptūrōrum | |
| dative | dēreptūrō | dēreptūrō | dēreptūrīs | ||||
| accusative | dēreptūrum | dēreptūram | dēreptūrum | dēreptūrōs | dēreptūrās | dēreptūra | |
| ablative | dēreptūrō | dēreptūrā | dēreptūrō | dēreptūrīs | |||
| vocative | dēreptūre | dēreptūra | dēreptūrum | dēreptūrī | dēreptūrae | dēreptūra | |