Definify.com
Definition 2024
depeculaturus
depeculaturus
Latin
Participle
dēpecūlātūrus m (feminine dēpecūlātūra, neuter dēpecūlātūrum); first/second declension
- about to plunder
Inflection
First/second declension.
| Number | Singular | Plural | |||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| Case / Gender | Masculine | Feminine | Neuter | Masculine | Feminine | Neuter | |
| nominative | dēpecūlātūrus | dēpecūlātūra | dēpecūlātūrum | dēpecūlātūrī | dēpecūlātūrae | dēpecūlātūra | |
| genitive | dēpecūlātūrī | dēpecūlātūrae | dēpecūlātūrī | dēpecūlātūrōrum | dēpecūlātūrārum | dēpecūlātūrōrum | |
| dative | dēpecūlātūrō | dēpecūlātūrō | dēpecūlātūrīs | ||||
| accusative | dēpecūlātūrum | dēpecūlātūram | dēpecūlātūrum | dēpecūlātūrōs | dēpecūlātūrās | dēpecūlātūra | |
| ablative | dēpecūlātūrō | dēpecūlātūrā | dēpecūlātūrō | dēpecūlātūrīs | |||
| vocative | dēpecūlātūre | dēpecūlātūra | dēpecūlātūrum | dēpecūlātūrī | dēpecūlātūrae | dēpecūlātūra | |