Definify.com
Definition 2024
denotaturus
denotaturus
Latin
Participle
dēnotātūrus m (feminine dēnotātūra, neuter dēnotātūrum); first/second declension
- about to mark
Inflection
First/second declension.
| Number | Singular | Plural | |||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| Case / Gender | Masculine | Feminine | Neuter | Masculine | Feminine | Neuter | |
| nominative | dēnotātūrus | dēnotātūra | dēnotātūrum | dēnotātūrī | dēnotātūrae | dēnotātūra | |
| genitive | dēnotātūrī | dēnotātūrae | dēnotātūrī | dēnotātūrōrum | dēnotātūrārum | dēnotātūrōrum | |
| dative | dēnotātūrō | dēnotātūrō | dēnotātūrīs | ||||
| accusative | dēnotātūrum | dēnotātūram | dēnotātūrum | dēnotātūrōs | dēnotātūrās | dēnotātūra | |
| ablative | dēnotātūrō | dēnotātūrā | dēnotātūrō | dēnotātūrīs | |||
| vocative | dēnotātūre | dēnotātūra | dēnotātūrum | dēnotātūrī | dēnotātūrae | dēnotātūra | |