Definify.com
Definition 2024
delitescens
delitescens
Latin
Participle
dēlitēscēns m, f, n (genitive dēlitēscentis); third declension
Inflection
Third declension.
Number | Singular | Plural | |||
---|---|---|---|---|---|
Case / Gender | Masc./Fem. | Neuter | Masc./Fem. | Neuter | |
nominative | dēlitēscēns | dēlitēscentēs | dēlitēscentia | ||
genitive | dēlitēscentis | dēlitēscentium | |||
dative | dēlitēscentī | dēlitēscentibus | |||
accusative | dēlitēscentem | dēlitēscēns | dēlitēscentēs | dēlitēscentia | |
ablative | dēlitēscente, dēlitēscentī1 | dēlitēscentibus | |||
vocative | dēlitēscēns | dēlitēscentēs | dēlitēscentia |
1When used purely as an adjective.