Definify.com
Definition 2025
deligaturus
deligaturus
Latin
Participle
dēligātūrus m (feminine dēligātūra, neuter dēligātūrum); first/second declension
Inflection
First/second declension.
| Number | Singular | Plural | |||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| Case / Gender | Masculine | Feminine | Neuter | Masculine | Feminine | Neuter | |
| nominative | dēligātūrus | dēligātūra | dēligātūrum | dēligātūrī | dēligātūrae | dēligātūra | |
| genitive | dēligātūrī | dēligātūrae | dēligātūrī | dēligātūrōrum | dēligātūrārum | dēligātūrōrum | |
| dative | dēligātūrō | dēligātūrō | dēligātūrīs | ||||
| accusative | dēligātūrum | dēligātūram | dēligātūrum | dēligātūrōs | dēligātūrās | dēligātūra | |
| ablative | dēligātūrō | dēligātūrā | dēligātūrō | dēligātūrīs | |||
| vocative | dēligātūre | dēligātūra | dēligātūrum | dēligātūrī | dēligātūrae | dēligātūra | |