Definify.com

Definition 2024


delabens

delabens

Latin

Participle

dēlābēns m, f, n (genitive dēlābentis); third declension

  1. descending

Inflection

Third declension.

Number Singular Plural
Case / Gender Masc./Fem. Neuter Masc./Fem. Neuter
nominative dēlābēns dēlābentēs dēlābentia
genitive dēlābentis dēlābentium
dative dēlābentī dēlābentibus
accusative dēlābentem dēlābēns dēlābentēs dēlābentia
ablative dēlābente, dēlābentī1 dēlābentibus
vocative dēlābēns dēlābentēs dēlābentia

1When used purely as an adjective.