Definify.com

Definition 2024


dedoleo

dedoleo

Latin

Verb

dēdoleō (present infinitive dēdolēre, perfect active dēdoluī); second conjugation, no passive

  1. I give over or stop grieving, grieve no more.

Inflection

   Conjugation of dedoleo (second conjugation, active only)
indicative singular plural
first second third first second third
active present dēdoleō dēdolēs dēdolet dēdolēmus dēdolētis dēdolent
imperfect dēdolēbam dēdolēbās dēdolēbat dēdolēbāmus dēdolēbātis dēdolēbant
future dēdolēbō dēdolēbis dēdolēbit dēdolēbimus dēdolēbitis dēdolēbunt
perfect dēdoluī dēdoluistī dēdoluit dēdoluimus dēdoluistis dēdoluērunt, dēdoluēre
pluperfect dēdolueram dēdoluerās dēdoluerat dēdoluerāmus dēdoluerātis dēdoluerant
future perfect dēdoluerō dēdolueris dēdoluerit dēdoluerimus dēdolueritis dēdoluerint
subjunctive singular plural
first second third first second third
active present dēdoleam dēdoleās dēdoleat dēdoleāmus dēdoleātis dēdoleant
imperfect dēdolērem dēdolērēs dēdolēret dēdolērēmus dēdolērētis dēdolērent
perfect dēdoluerim dēdoluerīs dēdoluerit dēdoluerīmus dēdoluerītis dēdoluerint
pluperfect dēdoluissem dēdoluissēs dēdoluisset dēdoluissēmus dēdoluissētis dēdoluissent
imperative singular plural
first second third first second third
active present dēdolē dēdolēte
future dēdolētō dēdolētō dēdolētōte dēdolentō
non-finite forms active passive
present perfect future present perfect future
infinitives dēdolēre dēdoluisse dēdolitūrus esse
participles dēdolēns dēdolitūrus
verbal nouns gerund supine
nominative genitive dative/ablative accusative accusative ablative
dēdolēre dēdolendī dēdolendō dēdolendum dēdolitum dēdolitū

Related terms

References