Definify.com
Definition 2024
decubiturus
decubiturus
Latin
Participle
dēcubitūrus m (feminine dēcubitūra, neuter dēcubitūrum); first/second declension
- about to lie down
Inflection
First/second declension.
| Number | Singular | Plural | |||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| Case / Gender | Masculine | Feminine | Neuter | Masculine | Feminine | Neuter | |
| nominative | dēcubitūrus | dēcubitūra | dēcubitūrum | dēcubitūrī | dēcubitūrae | dēcubitūra | |
| genitive | dēcubitūrī | dēcubitūrae | dēcubitūrī | dēcubitūrōrum | dēcubitūrārum | dēcubitūrōrum | |
| dative | dēcubitūrō | dēcubitūrō | dēcubitūrīs | ||||
| accusative | dēcubitūrum | dēcubitūram | dēcubitūrum | dēcubitūrōs | dēcubitūrās | dēcubitūra | |
| ablative | dēcubitūrō | dēcubitūrā | dēcubitūrō | dēcubitūrīs | |||
| vocative | dēcubitūre | dēcubitūra | dēcubitūrum | dēcubitūrī | dēcubitūrae | dēcubitūra | |