Definify.com
Definition 2024
decretalis
decretalis
Latin
Adjective
dēcrētālis m, f (neuter dēcrētāle); third declension
Inflection
Third declension.
Number | Singular | Plural | |||
---|---|---|---|---|---|
Case / Gender | Masc./Fem. | Neuter | Masc./Fem. | Neuter | |
nominative | dēcrētālis | dēcrētāle | dēcrētālēs | dēcrētālia | |
genitive | dēcrētālis | dēcrētālium | |||
dative | dēcrētālī | dēcrētālibus | |||
accusative | dēcrētālem | dēcrētāle | dēcrētālēs | dēcrētālia | |
ablative | dēcrētālī | dēcrētālibus | |||
vocative | dēcrētālis | dēcrētāle | dēcrētālēs | dēcrētālia |
Related terms
Descendants
References
- decretalis in Charlton T. Lewis and Charles Short (1879) A Latin Dictionary, Oxford: Clarendon Press
- DECRETALIS in Charles du Fresne du Cange’s Glossarium Mediæ et Infimæ Latinitatis (augmented edition, 1883–1887)
- Félix Gaffiot (1934), “decretalis”, in Dictionnaire Illustré Latin-Français, Paris: Hachette.