Definify.com
Definition 2024
decoloraturus
decoloraturus
Latin
Participle
dēcolōrātūrus m (feminine dēcolōrātūra, neuter dēcolōrātūrum); first/second declension
- about to discolour
Inflection
First/second declension.
| Number | Singular | Plural | |||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| Case / Gender | Masculine | Feminine | Neuter | Masculine | Feminine | Neuter | |
| nominative | dēcolōrātūrus | dēcolōrātūra | dēcolōrātūrum | dēcolōrātūrī | dēcolōrātūrae | dēcolōrātūra | |
| genitive | dēcolōrātūrī | dēcolōrātūrae | dēcolōrātūrī | dēcolōrātūrōrum | dēcolōrātūrārum | dēcolōrātūrōrum | |
| dative | dēcolōrātūrō | dēcolōrātūrō | dēcolōrātūrīs | ||||
| accusative | dēcolōrātūrum | dēcolōrātūram | dēcolōrātūrum | dēcolōrātūrōs | dēcolōrātūrās | dēcolōrātūra | |
| ablative | dēcolōrātūrō | dēcolōrātūrā | dēcolōrātūrō | dēcolōrātūrīs | |||
| vocative | dēcolōrātūre | dēcolōrātūra | dēcolōrātūrum | dēcolōrātūrī | dēcolōrātūrae | dēcolōrātūra | |