Definify.com
Definition 2024
decantatus
decantatus
Latin
Participle
dēcantātus m (feminine dēcantāta, neuter dēcantātum); first/second declension
Inflection
First/second declension.
| Number | Singular | Plural | |||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| Case / Gender | Masculine | Feminine | Neuter | Masculine | Feminine | Neuter | |
| nominative | dēcantātus | dēcantāta | dēcantātum | dēcantātī | dēcantātae | dēcantāta | |
| genitive | dēcantātī | dēcantātae | dēcantātī | dēcantātōrum | dēcantātārum | dēcantātōrum | |
| dative | dēcantātō | dēcantātō | dēcantātīs | ||||
| accusative | dēcantātum | dēcantātam | dēcantātum | dēcantātōs | dēcantātās | dēcantāta | |
| ablative | dēcantātō | dēcantātā | dēcantātō | dēcantātīs | |||
| vocative | dēcantāte | dēcantāta | dēcantātum | dēcantātī | dēcantātae | dēcantāta | |