Definify.com
Definition 2024
damnaturus
damnaturus
Latin
Participle
damnātūrus m (feminine damnātūra, neuter damnātūrum); first/second declension
Inflection
First/second declension.
| Number | Singular | Plural | |||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| Case / Gender | Masculine | Feminine | Neuter | Masculine | Feminine | Neuter | |
| nominative | damnātūrus | damnātūra | damnātūrum | damnātūrī | damnātūrae | damnātūra | |
| genitive | damnātūrī | damnātūrae | damnātūrī | damnātūrōrum | damnātūrārum | damnātūrōrum | |
| dative | damnātūrō | damnātūrō | damnātūrīs | ||||
| accusative | damnātūrum | damnātūram | damnātūrum | damnātūrōs | damnātūrās | damnātūra | |
| ablative | damnātūrō | damnātūrā | damnātūrō | damnātūrīs | |||
| vocative | damnātūre | damnātūra | damnātūrum | damnātūrī | damnātūrae | damnātūra | |