Definify.com
Definition 2024
crematurus
crematurus
Latin
Participle
cremātūrus m (feminine cremātūra, neuter cremātūrum); first/second declension
- about to burn
Inflection
First/second declension.
| Number | Singular | Plural | |||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| Case / Gender | Masculine | Feminine | Neuter | Masculine | Feminine | Neuter | |
| nominative | cremātūrus | cremātūra | cremātūrum | cremātūrī | cremātūrae | cremātūra | |
| genitive | cremātūrī | cremātūrae | cremātūrī | cremātūrōrum | cremātūrārum | cremātūrōrum | |
| dative | cremātūrō | cremātūrō | cremātūrīs | ||||
| accusative | cremātūrum | cremātūram | cremātūrum | cremātūrōs | cremātūrās | cremātūra | |
| ablative | cremātūrō | cremātūrā | cremātūrō | cremātūrīs | |||
| vocative | cremātūre | cremātūra | cremātūrum | cremātūrī | cremātūrae | cremātūra | |