Definify.com
Definition 2024
corruturus
corruturus
Latin
Participle
corrutūrus m (feminine corrutūra, neuter corrutūrum); first/second declension
- This term needs a translation to English. Please help out and add a translation, then remove the text
{{rfdef}}.
Inflection
First/second declension.
| Number | Singular | Plural | |||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| Case / Gender | Masculine | Feminine | Neuter | Masculine | Feminine | Neuter | |
| nominative | corrutūrus | corrutūra | corrutūrum | corrutūrī | corrutūrae | corrutūra | |
| genitive | corrutūrī | corrutūrae | corrutūrī | corrutūrōrum | corrutūrārum | corrutūrōrum | |
| dative | corrutūrō | corrutūrō | corrutūrīs | ||||
| accusative | corrutūrum | corrutūram | corrutūrum | corrutūrōs | corrutūrās | corrutūra | |
| ablative | corrutūrō | corrutūrā | corrutūrō | corrutūrīs | |||
| vocative | corrutūre | corrutūra | corrutūrum | corrutūrī | corrutūrae | corrutūra | |