Definify.com
Definition 2024
cooperaturus
cooperaturus
Latin
Participle
cooperātūrus m (feminine cooperātūra, neuter cooperātūrum); first/second declension
- This term needs a translation to English. Please help out and add a translation, then remove the text
{{rfdef}}.
Inflection
First/second declension.
| Number | Singular | Plural | |||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| Case / Gender | Masculine | Feminine | Neuter | Masculine | Feminine | Neuter | |
| nominative | cooperātūrus | cooperātūra | cooperātūrum | cooperātūrī | cooperātūrae | cooperātūra | |
| genitive | cooperātūrī | cooperātūrae | cooperātūrī | cooperātūrōrum | cooperātūrārum | cooperātūrōrum | |
| dative | cooperātūrō | cooperātūrō | cooperātūrīs | ||||
| accusative | cooperātūrum | cooperātūram | cooperātūrum | cooperātūrōs | cooperātūrās | cooperātūra | |
| ablative | cooperātūrō | cooperātūrā | cooperātūrō | cooperātūrīs | |||
| vocative | cooperātūre | cooperātūra | cooperātūrum | cooperātūrī | cooperātūrae | cooperātūra | |