Definify.com
Definition 2024
contradicens
contradicens
Latin
Participle
contrādīcēns m, f, n (genitive contrādīcentis); third declension
- gainsaying; speaking against
Inflection
Third declension.
| Number | Singular | Plural | |||
|---|---|---|---|---|---|
| Case / Gender | Masc./Fem. | Neuter | Masc./Fem. | Neuter | |
| nominative | contrādīcēns | contrādīcentēs | contrādīcentia | ||
| genitive | contrādīcentis | contrādīcentium | |||
| dative | contrādīcentī | contrādīcentibus | |||
| accusative | contrādīcentem | contrādīcēns | contrādīcentēs | contrādīcentia | |
| ablative | contrādīcente, contrādīcentī1 | contrādīcentibus | |||
| vocative | contrādīcēns | contrādīcentēs | contrādīcentia | ||
1When used purely as an adjective.