Definify.com
Definition 2024
continuaturus
continuaturus
Latin
Participle
continuātūrus m (feminine continuātūra, neuter continuātūrum); first/second declension
Inflection
First/second declension.
| Number | Singular | Plural | |||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| Case / Gender | Masculine | Feminine | Neuter | Masculine | Feminine | Neuter | |
| nominative | continuātūrus | continuātūra | continuātūrum | continuātūrī | continuātūrae | continuātūra | |
| genitive | continuātūrī | continuātūrae | continuātūrī | continuātūrōrum | continuātūrārum | continuātūrōrum | |
| dative | continuātūrō | continuātūrō | continuātūrīs | ||||
| accusative | continuātūrum | continuātūram | continuātūrum | continuātūrōs | continuātūrās | continuātūra | |
| ablative | continuātūrō | continuātūrā | continuātūrō | continuātūrīs | |||
| vocative | continuātūre | continuātūra | continuātūrum | continuātūrī | continuātūrae | continuātūra | |