Definify.com
Definition 2025
contemperaturus
contemperaturus
Latin
Participle
contemperātūrus m (feminine contemperātūra, neuter contemperātūrum); first/second declension
- about to moderate
Inflection
First/second declension.
| Number | Singular | Plural | |||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| Case / Gender | Masculine | Feminine | Neuter | Masculine | Feminine | Neuter | |
| nominative | contemperātūrus | contemperātūra | contemperātūrum | contemperātūrī | contemperātūrae | contemperātūra | |
| genitive | contemperātūrī | contemperātūrae | contemperātūrī | contemperātūrōrum | contemperātūrārum | contemperātūrōrum | |
| dative | contemperātūrō | contemperātūrō | contemperātūrīs | ||||
| accusative | contemperātūrum | contemperātūram | contemperātūrum | contemperātūrōs | contemperātūrās | contemperātūra | |
| ablative | contemperātūrō | contemperātūrā | contemperātūrō | contemperātūrīs | |||
| vocative | contemperātūre | contemperātūra | contemperātūrum | contemperātūrī | contemperātūrae | contemperātūra | |