Definify.com
Definition 2024
consummaturus
consummaturus
Latin
Participle
cōnsummātūrus m (feminine cōnsummātūra, neuter cōnsummātūrum); first/second declension
- about to sum up
Inflection
First/second declension.
| Number | Singular | Plural | |||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| Case / Gender | Masculine | Feminine | Neuter | Masculine | Feminine | Neuter | |
| nominative | cōnsummātūrus | cōnsummātūra | cōnsummātūrum | cōnsummātūrī | cōnsummātūrae | cōnsummātūra | |
| genitive | cōnsummātūrī | cōnsummātūrae | cōnsummātūrī | cōnsummātūrōrum | cōnsummātūrārum | cōnsummātūrōrum | |
| dative | cōnsummātūrō | cōnsummātūrō | cōnsummātūrīs | ||||
| accusative | cōnsummātūrum | cōnsummātūram | cōnsummātūrum | cōnsummātūrōs | cōnsummātūrās | cōnsummātūra | |
| ablative | cōnsummātūrō | cōnsummātūrā | cōnsummātūrō | cōnsummātūrīs | |||
| vocative | cōnsummātūre | cōnsummātūra | cōnsummātūrum | cōnsummātūrī | cōnsummātūrae | cōnsummātūra | |