Definify.com
Definition 2025
constituturus
constituturus
Latin
Participle
cōnstitūtūrus m (feminine cōnstitūtūra, neuter cōnstitūtūrum); first/second declension
Inflection
First/second declension.
| Number | Singular | Plural | |||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| Case / Gender | Masculine | Feminine | Neuter | Masculine | Feminine | Neuter | |
| nominative | cōnstitūtūrus | cōnstitūtūra | cōnstitūtūrum | cōnstitūtūrī | cōnstitūtūrae | cōnstitūtūra | |
| genitive | cōnstitūtūrī | cōnstitūtūrae | cōnstitūtūrī | cōnstitūtūrōrum | cōnstitūtūrārum | cōnstitūtūrōrum | |
| dative | cōnstitūtūrō | cōnstitūtūrō | cōnstitūtūrīs | ||||
| accusative | cōnstitūtūrum | cōnstitūtūram | cōnstitūtūrum | cōnstitūtūrōs | cōnstitūtūrās | cōnstitūtūra | |
| ablative | cōnstitūtūrō | cōnstitūtūrā | cōnstitūtūrō | cōnstitūtūrīs | |||
| vocative | cōnstitūtūre | cōnstitūtūra | cōnstitūtūrum | cōnstitūtūrī | cōnstitūtūrae | cōnstitūtūra | |