Definify.com
Definition 2024
conquassaturus
conquassaturus
Latin
Participle
conquassātūrus m (feminine conquassātūra, neuter conquassātūrum); first/second declension
- about to shatter
Inflection
First/second declension.
| Number | Singular | Plural | |||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| Case / Gender | Masculine | Feminine | Neuter | Masculine | Feminine | Neuter | |
| nominative | conquassātūrus | conquassātūra | conquassātūrum | conquassātūrī | conquassātūrae | conquassātūra | |
| genitive | conquassātūrī | conquassātūrae | conquassātūrī | conquassātūrōrum | conquassātūrārum | conquassātūrōrum | |
| dative | conquassātūrō | conquassātūrō | conquassātūrīs | ||||
| accusative | conquassātūrum | conquassātūram | conquassātūrum | conquassātūrōs | conquassātūrās | conquassātūra | |
| ablative | conquassātūrō | conquassātūrā | conquassātūrō | conquassātūrīs | |||
| vocative | conquassātūre | conquassātūra | conquassātūrum | conquassātūrī | conquassātūrae | conquassātūra | |