Definify.com
Definition 2024
coniuratus
coniuratus
Latin
Participle
coniūrātus m (feminine coniūrāta, neuter coniūrātum); first/second declension
Inflection
First/second declension.
Number | Singular | Plural | |||||
---|---|---|---|---|---|---|---|
Case / Gender | Masculine | Feminine | Neuter | Masculine | Feminine | Neuter | |
nominative | coniūrātus | coniūrāta | coniūrātum | coniūrātī | coniūrātae | coniūrāta | |
genitive | coniūrātī | coniūrātae | coniūrātī | coniūrātōrum | coniūrātārum | coniūrātōrum | |
dative | coniūrātō | coniūrātō | coniūrātīs | ||||
accusative | coniūrātum | coniūrātam | coniūrātum | coniūrātōs | coniūrātās | coniūrāta | |
ablative | coniūrātō | coniūrātā | coniūrātō | coniūrātīs | |||
vocative | coniūrāte | coniūrāta | coniūrātum | coniūrātī | coniūrātae | coniūrāta |
References
- coniuratus in Charlton T. Lewis (1891) An Elementary Latin Dictionary, New York: Harper & Brothers