Definify.com
Definition 2024
congratulatus
congratulatus
Latin
Participle
congrātulātus m (feminine congrātulāta, neuter congrātulātum); first/second declension
Inflection
First/second declension.
| Number | Singular | Plural | |||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| Case / Gender | Masculine | Feminine | Neuter | Masculine | Feminine | Neuter | |
| nominative | congrātulātus | congrātulāta | congrātulātum | congrātulātī | congrātulātae | congrātulāta | |
| genitive | congrātulātī | congrātulātae | congrātulātī | congrātulātōrum | congrātulātārum | congrātulātōrum | |
| dative | congrātulātō | congrātulātō | congrātulātīs | ||||
| accusative | congrātulātum | congrātulātam | congrātulātum | congrātulātōs | congrātulātās | congrātulāta | |
| ablative | congrātulātō | congrātulātā | congrātulātō | congrātulātīs | |||
| vocative | congrātulāte | congrātulāta | congrātulātum | congrātulātī | congrātulātae | congrātulāta | |