Definify.com
Definition 2024
comprehensaturus
comprehensaturus
Latin
Participle
comprehensātūrus m (feminine comprehensātūra, neuter comprehensātūrum); first/second declension
- about to embrace
Inflection
First/second declension.
| Number | Singular | Plural | |||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| Case / Gender | Masculine | Feminine | Neuter | Masculine | Feminine | Neuter | |
| nominative | comprehensātūrus | comprehensātūra | comprehensātūrum | comprehensātūrī | comprehensātūrae | comprehensātūra | |
| genitive | comprehensātūrī | comprehensātūrae | comprehensātūrī | comprehensātūrōrum | comprehensātūrārum | comprehensātūrōrum | |
| dative | comprehensātūrō | comprehensātūrō | comprehensātūrīs | ||||
| accusative | comprehensātūrum | comprehensātūram | comprehensātūrum | comprehensātūrōs | comprehensātūrās | comprehensātūra | |
| ablative | comprehensātūrō | comprehensātūrā | comprehensātūrō | comprehensātūrīs | |||
| vocative | comprehensātūre | comprehensātūra | comprehensātūrum | comprehensātūrī | comprehensātūrae | comprehensātūra | |