Definify.com
Definition 2024
comploraturus
comploraturus
Latin
Participle
complōrātūrus m (feminine complōrātūra, neuter complōrātūrum); first/second declension
- about to bemoan
Inflection
First/second declension.
| Number | Singular | Plural | |||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| Case / Gender | Masculine | Feminine | Neuter | Masculine | Feminine | Neuter | |
| nominative | complōrātūrus | complōrātūra | complōrātūrum | complōrātūrī | complōrātūrae | complōrātūra | |
| genitive | complōrātūrī | complōrātūrae | complōrātūrī | complōrātūrōrum | complōrātūrārum | complōrātūrōrum | |
| dative | complōrātūrō | complōrātūrō | complōrātūrīs | ||||
| accusative | complōrātūrum | complōrātūram | complōrātūrum | complōrātūrōs | complōrātūrās | complōrātūra | |
| ablative | complōrātūrō | complōrātūrā | complōrātūrō | complōrātūrīs | |||
| vocative | complōrātūre | complōrātūra | complōrātūrum | complōrātūrī | complōrātūrae | complōrātūra | |