Definify.com
Definition 2024
completurus
completurus
Latin
Participle
complētūrus m (feminine complētūra, neuter complētūrum); first/second declension
- about to complete
Inflection
First/second declension.
| Number | Singular | Plural | |||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| Case / Gender | Masculine | Feminine | Neuter | Masculine | Feminine | Neuter | |
| nominative | complētūrus | complētūra | complētūrum | complētūrī | complētūrae | complētūra | |
| genitive | complētūrī | complētūrae | complētūrī | complētūrōrum | complētūrārum | complētūrōrum | |
| dative | complētūrō | complētūrō | complētūrīs | ||||
| accusative | complētūrum | complētūram | complētūrum | complētūrōs | complētūrās | complētūra | |
| ablative | complētūrō | complētūrā | complētūrō | complētūrīs | |||
| vocative | complētūre | complētūra | complētūrum | complētūrī | complētūrae | complētūra | |