Definify.com
Definition 2024
communicaturus
communicaturus
Latin
Participle
commūnicātūrus m (feminine commūnicātūra, neuter commūnicātūrum); first/second declension
- about to communicate
Inflection
First/second declension.
| Number | Singular | Plural | |||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| Case / Gender | Masculine | Feminine | Neuter | Masculine | Feminine | Neuter | |
| nominative | commūnicātūrus | commūnicātūra | commūnicātūrum | commūnicātūrī | commūnicātūrae | commūnicātūra | |
| genitive | commūnicātūrī | commūnicātūrae | commūnicātūrī | commūnicātūrōrum | commūnicātūrārum | commūnicātūrōrum | |
| dative | commūnicātūrō | commūnicātūrō | commūnicātūrīs | ||||
| accusative | commūnicātūrum | commūnicātūram | commūnicātūrum | commūnicātūrōs | commūnicātūrās | commūnicātūra | |
| ablative | commūnicātūrō | commūnicātūrā | commūnicātūrō | commūnicātūrīs | |||
| vocative | commūnicātūre | commūnicātūra | commūnicātūrum | commūnicātūrī | commūnicātūrae | commūnicātūra | |