Definify.com
Definition 2025
comitaturus
comitaturus
Latin
Participle
comitātūrus m (feminine comitātūra, neuter comitātūrum); first/second declension
- about to accompany
Inflection
First/second declension.
| Number | Singular | Plural | |||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| Case / Gender | Masculine | Feminine | Neuter | Masculine | Feminine | Neuter | |
| nominative | comitātūrus | comitātūra | comitātūrum | comitātūrī | comitātūrae | comitātūra | |
| genitive | comitātūrī | comitātūrae | comitātūrī | comitātūrōrum | comitātūrārum | comitātūrōrum | |
| dative | comitātūrō | comitātūrō | comitātūrīs | ||||
| accusative | comitātūrum | comitātūram | comitātūrum | comitātūrōs | comitātūrās | comitātūra | |
| ablative | comitātūrō | comitātūrā | comitātūrō | comitātūrīs | |||
| vocative | comitātūre | comitātūra | comitātūrum | comitātūrī | comitātūrae | comitātūra | |