Definify.com
Definition 2024
cogitaturus
cogitaturus
Latin
Participle
cōgitātūrus m (feminine cōgitātūra, neuter cōgitātūrum); first/second declension
Inflection
First/second declension.
| Number | Singular | Plural | |||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| Case / Gender | Masculine | Feminine | Neuter | Masculine | Feminine | Neuter | |
| nominative | cōgitātūrus | cōgitātūra | cōgitātūrum | cōgitātūrī | cōgitātūrae | cōgitātūra | |
| genitive | cōgitātūrī | cōgitātūrae | cōgitātūrī | cōgitātūrōrum | cōgitātūrārum | cōgitātūrōrum | |
| dative | cōgitātūrō | cōgitātūrō | cōgitātūrīs | ||||
| accusative | cōgitātūrum | cōgitātūram | cōgitātūrum | cōgitātūrōs | cōgitātūrās | cōgitātūra | |
| ablative | cōgitātūrō | cōgitātūrā | cōgitātūrō | cōgitātūrīs | |||
| vocative | cōgitātūre | cōgitātūra | cōgitātūrum | cōgitātūrī | cōgitātūrae | cōgitātūra | |